Otrā sliežu ceļa būvniecība iecirknī Skrīveri-Krustpils
2015.gada sākumā VAS „Latvijas dzelzceļš” atklāja līdz šim vērienīgākā projekta ietvaros uzbūvēto otro sliežu ceļu posmā Skrīveri-Krustpils, kas ļauj ievērojami palielināt vilcienu caurlaides spēju, kustības ātrumu un drošību virzienā no Krustpils līdz Rīgai.
Uzbūvētā dzelzceļa infrastruktūra ietver jaunus sliežu ceļus 61,45 km garumā, 39 rekonstruētas caurtekas un mazos tiltus, jaunus tiltus pār Pērsi un Aivieksti, staciju un pieturu pārbūvi, 15 pārbrauktuvju rekonstrukciju, 550 mm augstu peronu ierīkošanu, jaunu signalizācijas un modernizētu telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmu ierīkošanu.
Projekta mērķis ir nodrošināt, lai visā Rīga-Krustpils iecirknī būtu divi sliežu ceļi, tādējādi palielinot Latvijas Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridora caurlaides spēju un novēršot dzelzceļa satiksmes kavējumus.
Būves “Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri- Krustpils (Rīga- Krustpils iecirknis)” izmaksas ir 107,41 miljons eiro, no tiem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā daļa ir 62,16 miljoni eiro.
Projekta sarežģītību pastiprināja otrā sliežu ceļa būvdarbu veikšana darbojošās dzelzceļa infrastruktūras zonā blakus esošajiem sliežu ceļiem, nepārtraucot staciju darbību.
Otrā sliežu ceļa būvniecības laikā stacijās „Aizkraukle”, „Koknese”, „Pļaviņas”, „Krustpils” un pieturpunktos „Muldakmens”, „Alotene” un „Ozolsala” tika uzbūvētas 550 mm augstas pasažieru platformas un ierīkota jauna apgaismojuma sistēma un uzbraucamie celiņi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmu būvniecībā tika izmantoti mūsdienīgi tehniskie risinājumi un iekārtas. Līdzšinējā, pagājušā gadsimta 60. gados veidotā releju elektriskās centralizācijas sistēma nomainīta ar modernām mikroprocesoru centralizācijas MPC “EBilock 950 R4” iekārtām.
Lai mazinātu trokšņa ietekmi Pļaviņu novada ģimnāzijas teritorijā, pēc pašvaldības lūguma dzelzceļa nodalījuma joslā iepretim sporta laukumam uzbūvēta 180 m gara un 3,7 m augsta alumīnija paneļu trokšņu aizsardzības siena.
Būvniecības gaitā bija arī neparedzētas situācijas: veicot grunts darbus, atklāti vairāki sprādzienbīstami priekšmeti no kara laikiem, kā arī iepriekšējā gadsimta dzelzceļa avārijas sekas.
Būvniecību veica pilnsabiedrība „Skonto Būve, BMGS, ACB un Binders”, savukārt būvniecības līguma vadīšanu un uzraudzību – pilnsabiedrība „Dzelzceļa inženieri ”.
Rīgas – Daugavpils dzelzceļš ir otrais cariskajā Krievijā uzbūvētais maģistrālais dzelzceļš pēc līnijas Maskava – Sanktpēterburga. Par šīs līnijas nozīmi liecina tas, ka tā jau sākotnēji (1858 – 1861) būvēta ar diviem paralēliem sliežu ceļiem visā tās garumā. Uzstādījums, ka galvenajām dzelzceļa līnijām jābūt ar diviem sliežu ceļiem, bija spēkā visu pirmo cariskās Krievijas dzelzceļu būvniecības laikā.
Pirmā pasaules kara gados posmā starp Ogri un Krustpili šis dzelzceļš divu gadu garumā atradās frontes līnijas tiešā tuvumā un to pastāvīgi no Daugavas kreisā krasta apšaudīja Vācijas armijas artilērija. Cieta ne tikai stacijas ēkas, bet arī visa dzelzceļa infrastruktūra, savukārt jaunā Latvijas valsts spēja atjaunot tikai vienu sliežu ceļu, upurējot daļēji jau karā likvidēto otro ceļu.
Neskatoties uz ievērojamu pārvadājumu daudzuma palielināšanos kopš 1941. gada, otrais ceļš starp Šķirotavu un Krustpili netika atjaunots ne Otrā pasaules kara gados, ne pirmajos pēckara gados.
Un tikai saistībā ar piepilsētas pasažieru pārvadājumu plānoto pieaugumu un paredzēto dzelzceļa elektrifikāciju Krustpils virzienā, 1953. gadā tika atjaunots otrais ceļš līdz Ogrei, bet vēl pēc vairākiem gadiem – līdz Skrīveriem. Tomēr līdzekļu trūkuma dēļ šie darbi tā arī netika turpināti līdz mūsdienām, kad, pateicoties Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumam, izdevās īstenot projektu, atjaunojot otro sliežu ceļu posmā Skrīveri-Krustpils.
Galerija
