2016 gada pārskats

   
 

Nozīmīgākie būvdarbi 2015.gadā:

\ staciju ēku remonts (Majoru, Rīgas, Kokneses, Ludzas, Nerzas, Naujenes, Iecavas, Meitenes stacijās);
\ dzelzceļa tehnoloģisko ēku remonts (Šķirotava, Cēsis, Valmiera, Pureņi, Jelgava u.c.);
\ Ikšķiles stacijas malu 550 mm peronu būvniecība;
\ ūdens apgādes saimniecības un kanalizācijas tīklu kapitālais remonts (Vagonu parkā, Šķirotavā, Liepājā, Saldū u.c.);
\ Ventspils dzelzceļa stacijas ēkas renovācija;
\ Jelgavas dzelzceļa tilta aprīkošana ar dekoratīvo apgaismojumu;
\ piecu moduļu uzstādīšana dzelzceļa darbinieku vajadzībām (apsardzei, noliktavām, Ceļu distances darbiniekiem u.c.) Garkalnē, Rīgā, Ventspilī un Daugavpilī;
\ Vairāk nekā 60 kondicionieru uzstādīšana sakaru telpās, serveros, releju telpās, darba kabinetos;
\ Apkures veidu maiņa trīs objektos Ventspilī, pārejot uz ekonomiskāku apkures sistēmu;
\ Astoņu objektu pieslēgšana pie centrālajiem Rīgas, Ventspils, Saldus un Jelgavas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem;
\ papildu pasākumi ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” sekmīgai īstenošanai (līdzšinējās Vaivaru dzelzceļa stacijas ēkas pārvietošana, Jelgavas stacijas malu perona remonts, ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgšana stacijām Imanta, Asari, Babīte, Melluži, Vaivari, Pumpuri, kā arī Olaines dzelzceļa stacijas siltumtrases remonts).

2015.gadā saskaņā ar ēku un būvju kārtējo remontdarbu sarakstu izremontēti 58 objekti par kopējo summu 1,09 miljoni eiro, savukārt 16 nolietojušās ēkas un būves nojauktas par kopējo summu 151 000 eiro.

 






 

Sabiedrības iesaiste

Par būtisku aspektu 2015.gadā īstenoto infrastruktūras projektu īstenošanā uzskatāma sadarbība ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”. Veicot 16 pasažieru peronu un staciju rekonstrukciju Jelgavas un Jūrmalas līnijās, “Latvijas dzelzceļš” ņēma vērā “Apeirona” kompetenci vides pieejamības jautājumos. Tādējādi jaunatklātās stacijas un dzelzceļa peroni ir ērti pieejami gan cilvēkiem ar kustību vai redzes traucējiem, gan arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un citām sabiedrības grupām, kuru pārvietošanās spējas vai orientēšanās vidē ir apgrūtināta.
 

Savukārt 2016.gadā par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem uzskatāma mērķtiecīgas ilgtermiņa sadarbības izveide ar Latvijas pašvaldībām kopīgi izstrādājot skaidru mehānismu dzelzceļa šķērsošanas vietu ierīkošanai un uzraudzībai.

Kaut arī nelaimes gadījumu statistika, kas saistīta ar negadījumiem uz dzelzceļa, pēdējos gados būtiski samazinājusies, vēl arvien vidēji gadā Latvijā šādos nelaimes gadījumos cieš ap 30-35 cilvēkiem, bet letālas sekas ir aptuveni 20 gadījumos.

Tādēļ “Latvijas dzelzceļš” sadarbībā ar pašvaldībām līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt un atbilstoši tehniski aprīkot vismaz 50% no tā pārziņā esošajām pārejām, kā arī drošības nolūkos pakāpeniski likvidēt nelikumīgi izveidotās pārejas. Sadarbības programma paredz kopā ar pašvaldībām rast piemērotāko vietu drošai dzelzceļa šķērsošanai gan gājējiem, gan velosipēdistiem un pakāpeniski ierīkot vismaz vienu drošu šķērsošanas vietu katras pilsētā vai apdzīvotā vietā ierīkotas dzelzceļa stacijas un pieturas punkta teritorijā.

Ņemot vērā pieredzi Jūrmalas un Jelgavas peronu rekonstrukcijas projektā, “Latvijas dzelzceļš” sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību plāno panākt aktīvu pašvaldību iesaisti, jo svarīga ir ne tikai paša dzelzceļa šķērsojuma ierīkošana, bet arī drošas un pieejamas piekļuves izveide līdz šim šķērsojumam.